Vienmēr pareizi enkurots segums
Baltijā ar pirmo bruģēto ielu Kauņā ienāk segumu fiksācijas jeb enkurošanas sistēma. Vācijā jau 2014.gadā ar nomināciju “GADA INOVĀCIJA” ceļu būvē ienāca šī sistēma un pie korektas projektēšanas tā fiksē seguma virskārtu un kalpo kā ilgtermiņa ietaupījums ceļu būves un uzturēšanas sadaļā valsts un pašvaldību budžetos.

Ceļa segumu izbūve ir jau 2500 gadus sena pārbaudīta būvniecības metode. Romieši senajās pilsētās izmantoja lielformāta plātnes no rupji izcirsta dabīgā akmens. Romas ceļu būvētāji lieliski īstenoja plānošanas prasības ar tobrīd pieejamajiem tehniskiem līdzekļiem. Viens komponents gan gadsimtu gaitā ir pilnībā mainījies, proti, satiksmes slodzes. Romas impērijas laikā satiksme sastāvēja no pasažieru transporta līdzekļiem un kaujas un kara ratiem. Mūsdienās smagās kravas automašīnas, speciālie transportlīdzekļi un autobusi kalpo kā ikdienas transporta veidi.

Lai nākotnē iegūtu ilgtermiņa risinājumu problēmai, Vācijas ceļu un satiksmes pētniecības biedrība FSGV (Ķelne) 2014.gada 16.janvārī pēc pabeigtiem testiem un pārbaudēm nāca klajā ar MFG (virsmu bruģēšanai ar lielformāta materiālu) bukletu, kurā norāda instrukcijas betona un dabīgā akmens lielformāta plākšņu darbu veikšanai, kā arī risinājumus segumu fiksācijai, lai novērstu tās deformēšanos.

Ceļu seguma plānošanas sākumā ir pareizi jāaprēķina paredzamās satiksmes slodzes, kā arī nedrīkst aizmirst apkalpojošo transportu, kas uz šī seguma uzbrauks “dažreiz”, bet pat ar vienu reizi var izdarīt būtisku bojājumu segumam. Katrā projektētā segumu zonā ir tādas vietas, uz kurām attiecas paaugstināta satiksmes slodze. Un tādās vietās ar laiku novērojam deformāciju praktiski jebkurā seguma virskārtas veidā, kas rodas paaugstinātas slodzes vietās, piemēram, autobusu pieturās, ielu krustojumos un pagriezienos, strupceļa apgriešanās laukumos, pie apstāšanās zīmēm un luksoforiem, piebraucamajos ceļos, pie izbraukšanas no teritorijas, nogāzēs un citviet.

Lai pareizi nostiprinātu segumu, jāņem vērā ne vien paredzamo satiksmes intensitāti un maksimālo iespējamo transportlīdzekļu masu, bet arī transportlīdzekļu kustības līknes un transporta kustības spēka veidus: smaguma spēks, griezes spēks un bremzēšanas spēks. Parasti gaidāmās kustību līknes tiek simulētas un pat testētas uz plānotās virsmas. Šis process uzskatāmi parāda transportlīdzekļu kustības profilu tipu un ļauj izplānot segumu enkurošanu tā, lai transportlīdzekļu veiktā kustība uz seguma virsmas nespētu izkustināt segumu un bojāt seguma plāksnes.
Projektēšanas laikā ir jāpārdomā visas iespējamās kustības līknes, slodzes un potenciālos vājos punktus segumā. Palielinātas slodzes zonās ražotāja inženieri aprēķina vajadzīgo enkuru daudzumu un to izvietojumu atbilstoši paredzamajiem riskiem. Tāpēc vissvarīgākais šajā lietā ir pareizi noformulēt uzdevumu un modelēt satiksmes iespējamos virzienus, un apzināt palielinātas slodzes vietas segumā, lai tās pienācīgi aizsargātu.

Projektos vienmēr ir tādas segumu zonas, kas pakļautas paaugstinātai smagai slodzei, – lielākai nekā pārējais laukums,- kur smagie transportlīdzekļi, kas rada lielus statiskos un tikpat lielus dinamiskos spēkus. Enkuri šajās zonās ir papildu drošības līdzeklis seguma fiksēšanai. Ar enkuriem tiek rekomendēts nostiprināt ne vien autobusu pieturas, krustojumus, zonas pirms gājēju pārejas, pagriezienus, apļveida kustības zonas, apgriešanās vietas un citas satiksmes vietas, kur transports rada palielinātu slodzi, piedaloties satiksmē, bet arī tādas, parasti, aizmirstas vietas, kā preču piegādes vietas vai zonas pie ūdens ņemšanas hidrantiem, notekām, ceļazīmēm arī gājēju zonās.

Kopumā inženieri ir izgudrojuši risinājumus ar dažādiem enkurošanas veidiem ļoti dažādām ceļu būves riskantajām zonām ar palielinātu transportlīdzekļu slodzi. Tas, ko mēs varam šobrīd darīt ir sekot vācu ceļu inženieru rekomendācijām un piemēram, kad tiek domāts par to, lai ceļu segumi kalpotu ilgāk, tādā veidā ekonomējot nodokļu maksātāju naudu ilgtermiņā.
Vienas no vispopulārākajām īpaši aizsargājamām zonām satiksmē ir autobusu pieturas. Tām paredzēta īpaša aizsardzība, jo pieturu ir daudz un to regulārs remonts rada ne vien mūžīgu neapmierinātību patērētāju vidū, bet arī nebeidzamu izdevumu pozīciju valsts un pašvaldības budžetā. Sakarā ar nepārtraukto transportlīdzekļu braukšanas uzsākšanu un bremzēšanu šajās zonās, asfalta deformācija ir neizbēgama un risinājums ar bruģa virskārtas izbūvi, enkurojot, ir risinājums.

Vēl daudz uzmanības ir pievērsts iebrauktuvēm/izbraukšanas zonām teritorijās, krustojumiem, apļveida kustības ceļa zonām un daudziem citiem gadījumiem, kad investīcija seguma nostiprināšanā, ilgtermiņā ir pierādījusi sevi kā uzticamu un atmaksājusies.
